Katrs rīts ir kaut kā sākums un katrs vakars ir kaut kā beigas.
Nē, es nesūdzos- nebūt nē. Protams nav tā, lai negribētos vēl labāk, bet, tad, kad mēs uz kaut ko netiecamies, tad mēs pārstājam dzīvot un sākam eksistēt.
Pēdējā laika mierinājums ir: ''Citiem noteikti ir daudz sliktāk kā man!''... es nesūdzos- man viss ir labi.
Cik interesanti sanāk.... ja tā labi padomā, man ir dota lieliska iespēja priecāties pašai par saviem panākumiem un mazajām uzvarām. Ziniet,es par sevi priecājos tā, kā mātes priecājas par savu mazo bērniņu panākumiem. Piemēram es vakar cepu ābolkūku. Domāsiet- kas tad tur liels?- bet nē- es priecājos- jo pati izdarīju pilnīgi visu- galvenais, ka gala rezultāts bija ļoti garšīgs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru