Ļoti bieži aizdomājos par grēkiem, grēkošanu un sodiem, kas pēc tam nāk par grēcinieka galvu.
Nu nemaz nevēlos runāt par reliģiju. Bet interesanti būtu noskaidrot, vai es vienīga uzskatu, ka ar sodu sistēmu tur, augšā, kaut kas īsti nav kārtībā?
Ir dzirdēti ļoti daudzi teicieni un spriedelējumi par šo tēmu. Bet man īsi nav saprotams, kā tas viss notiek. Piemēram, notiek avio katastrofa, bojā iet vairāki simti cilvēku, tostarp bērni. Vai tas ir sods viņiem? Vai bojā gājušo tuviniekiem? Viņi visi vienādu daudzumu bija sagrēkojuši? Vai nedzimuši bērniņi arī jau ir sagrēkojuši tik pat daudz kā 50 gadīgs dzērājšoferis? Es nesaprotu...
Ja es nozogu 5 eiro - es tak esmu zagle, vai ne? Arī tas, kurš no pensiju budžeta nozog 100 000 eiro - viņš arī ir zaglis, vai ne? Nu labi, pēc likuma, viņam pienāktos bargāks sods, bet drīzāk mani tiesātu, nekā viņu.... Bet Dieva priekšā? Vai Viņam ir kāds mēraparāts?
Vai arī - Dievs uzliek tik daudz pārbaudījumus, cik cilvēks var izturēt... Tas takā ir jāuztver kā sods par kaut ko, vai arī Dieva dāvana?
Vai vēl interesantāk, kad saka - bērni, vai mazbērni samaksās par Taviem grēkiem. Manuprāt tas vispār nav godīgi?
Vai tantuks, kurš katru svētdienu iet baznīcā un sūdz grēkus ir svētāks par tantuku, kurš neiet baznīcā, bet skaita rožukroni no rīta un vakarā?
Vai tas, ka kāds ziedo baznīcā 1000 eiro mēnesī saņem mazāku sodu par grēkiem, nekā tas, kurš ziedo slimiem bērniem 100 eiro mēnesī?
Vai kādam arī mēdz būt šādas domas???
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru