No sākuma piedāvāju jums ierakstu no Gintas Filia Solis bloga.... pēc tam es padalīšos savā pieredzē....
Nokaitināta sieviete brauc trolejbusā un domā:
– Pasažieri – rupekļi. Vīrs – piedzēries lops. Bērni – huligāni un divnieku karaļi. Es – ak, es, nabadzīte, nomocījusies un nelaimīga.
Viņai aiz muguras stāv Sargeņģelis ar bloknotu un visu pieraksta – stingri pa punktiem:
1. Pasažieri – rupekļi.
2. Vīrs – piedzēries lops.
3. Bērni – huligāni un divnieku karaļi.
Pēc tam pārlasa un domā:
– Kam viņai tas viss vajadzīgs? Taču, ja jau reiz pasūtīja, izpildīsim!
Uzmanīgi ar saviem “pasūtījumiem”!
Tad nu tā....es šo ''pasūtījumu'' izpildīšanu esmu izbaudījusi uz savas ādas.
pa punktiem:
1) Tiesības es noliku salīdzinoši vēlu, man bija gandrīz 26. Visu laiku, kamēr man nebija tiesību es mēdzu teikt: - Kad es nolikšu tiesības, mana dzīve mainīsies! Un tieši tā - pēc nepilniem 2 gadiem mana dzīve mainījās ļoti krasi - esmu ratiņkrēslā, pēc smagas avārijas. Bet arī - esmu precējusies un jau nomainījusi vairākas dzīvesvietas, atradusi nodarbošanos, kas man patīk. Atsijājusi draugus no pelavām... man viss ir labi, cik vien labi var būt cilvēkam ratiņkrēslā :)
2) Man sevī patika viss, izņemot vēderu. Bieži skaļi un skaidri teicu: - Viss būtu labi, ja vien nebūtu šī vēdera! Un BUM! Pēc avārijas mans vēders burtiski nopuva atstājot tā vietā milzīgu rētu un jau 7 gadus sulojošu brūci...
Lūdzu, jūsu pasūtījums izpildīts! Varu pateikt vienu - dodiet Visumam skaidras komandas, lai vēlāk nav jānožēlo par saņemto, jo šīs ''veltes'' atpakaļ neviens jums nepieņems.
Sargiet sevi!
Gintas blogs: https://gintafiliasolis.wordpress.com/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru